Gaismu mācību telpā visbiežāk mēs pieaugušiem uztveram ļoti praktiski: vai bērni pietiekami labi redz darba lapu, grāmatu un tāfeli. Taču gaisma ietekmē arī to, kam bērns pievērš uzmanību, cik viegli orientējas telpā un kā tajā jūtas.
Pārdomāti izmantota gaisma var palīdzēt:
- izcelt svarīgāko un samazināt apkārtējos traucēkļus;
- ieinteresēt bērnu jaunā aktivitātē;
- padarīt redzamus abstraktus jēdzienus;
- signalizēt pāreju no vienas aktivitātes uz citu;
- radīt mierīgāku vidi pēc intensīvas darbošanās;
- atbalstīt bērnus ar dažādām sensorajām vajadzībām.
Tomēr vairāk gaismas un krāsu nenozīmē labāku mācību vidi. Spilgti, ātri mainīgi vai mirgojoši efekti var piesaistīt uzmanību, bet var arī nogurdināt un pārslogot. Tāpēc svarīgākais jautājums nav “Kādu gaismu izmantot?”, bet gan “Ko ar šo gaismu vēlamies panākt?”.
Vispirms izvērtējiet ikdienas apgaismojumu
Pirms mācību procesā ieviešam mirdzošus resursus, projektorus vai krāsainas lampas, jāizvērtē telpas pamata apgaismojums. Latvijā noteiktais orientieris bērnudārziem, bērnu dienas centriem, spēļu un rokdarbu telpām, kā arī mācību klasēm ir 300 luksi. Klasē apgaismojumu vērtē galda virsmas līmenī, savukārt tāfeles un demonstrējumu zonā paredzēti 500 luksi. Noteikumi paredz arī iespēju mācību telpas apgaismojumu regulēt.
Skolotājam ikdienā nav obligāti jāmēra apgaismojums ar luksometru. Sākumā pietiek telpu pavērot dažādos dienas laikos:
- Vai bērnam, skatoties uz tāfeli, acīs nespīd saule?
- Vai uz ekrāna, galda vai laminētajiem materiāliem neveidojas atspīdums?
- Vai kāda telpas daļa nav ievērojami tumšāka par pārējo?
- Vai, ieslēdzot projektoru, tiešām jāizslēdz visas gaismas?
- Vai bērni nesūdzas par acu nogurumu vai galvassāpēm?
- Vai kāds bērns bieži aizsedz acis, novēršas no loga vai izvēlas tumšāku vietu?
-
Vai gaismekļi nemirgo un nerada traucējošu skaņu?
Dienasgaisma klasē ir vērtīga, taču arī tā ir jākontrolē. Žalūzijas vai aizkari palīdz mazināt tiešu saules gaismu, savukārt atsevišķi vadāmas apgaismojuma zonas ļauj pielāgot telpu konkrētajai aktivitātei. Plašā pētījumu pārskatā dienasgaisma atzīta par nozīmīgu mācību telpas gaismas avotu, vienlaikus uzsverot, ka tā jāvērtē kopā ar ēnojumu, logu izvietojumu un mākslīgo apgaismojumu.
Vienkāršs princips gaismas izvēlei
Plānojot gaismas izmantošanu, var sekot trim soļiem:
Mērķis → gaismas izvēle → bērna reakcija
Gaismu var izmantot dažādiem mācību un pašregulācijas mērķiem. Svarīgi ir izvēlēties vienu konkrētu mērķi un pēc tam novērot, kā bērns uz izvēlēto risinājumu reaģē.
Ja vēlaties piesaistīt uzmanību vienam objektam, izgaismojiet pētāmo materiālu un apkārt atstājiet neitrālu fonu. Vērojiet, vai bērns ilgāk aplūko un pēta šo objektu.
Ja vēlaties palīdzēt koncentrēties, samaziniet atspīdumu un nevajadzīgus gaismas efektus. Pievērsiet uzmanību tam, vai bērnam kļūst vieglāk pabeigt uzdevumu.
Ja vēlaties veicināt aktivitāti, izmantojiet gaišu un vienmērīgi apgaismotu telpu. Novērojiet, vai bērni kļūst iesaistītāki, nevis nemierīgāki.
Ja bērnam nepieciešams nomierināties, samaziniet kopējo gaismas daudzumu un atstājiet vienu maigu, nemainīgu gaismas avotu. Skatieties, vai samazinās bērna kustību un runas intensitāte.
Ja vēlaties mācīt cēloņsakarības, izmantojiet resursu, kas iedegas pēc bērna darbības. Vērojiet, vai bērns atkārto darbību un sāk paredzēt tās rezultātu.
Ja vēlaties signalizēt pāreju uz nākamo aktivitāti, vienmēr izmantojiet vienu un to pašu mierīgu gaismas signālu. Tas palīdzēs bērniem saprast, kas notiks tālāk.
Ja izvēlētais risinājums nepalīdz, to nevajag turpināt tikai tāpēc, ka tas izskatās skaisti. Gaismas piemērotību parāda bērnu reakcija.
Sensorās vajadzības ir visiem bērniem
Mēs pasauli uztveram ne tikai ar redzi, dzirdi, tausti, ožu un garšu. Mūsu pašsajūtu un uzvedību ietekmē arī līdzsvara un kustības sajūta, ķermeņa stāvokļa uztvere jeb propriocepcija un iekšējo ķermeņa signālu uztvere jeb interocepcija.
Katram bērnam ir savas sensorās vajadzības un atšķirīgs stimulu slieksnis. Vienam gaiša vide palīdz kļūt možākam, bet citam tā pati gaisma var radīt diskomfortu. Šīs atšķirības var būt īpaši izteiktas bērniem ar autismu, uzmanības grūtībām, migrēnu vai redzes īpatnībām, taču sensorā pārslodze var rasties jebkuram bērnam — noguruma, trokšņa, stresa vai intensīvas darbošanās dēļ.
Pazīmes, ka gaismas varētu būt par daudz:
- bērns aizsedz vai berzē acis;
- novērš skatienu vai izvēlas atrasties zem galda;
- kļūst nemierīgs, aizkaitināms vai impulsīvs;
- izvairās no konkrētas telpas vietas;
- noliec galvu ļoti tuvu darba virsmai;
- pēc gaismas efekta ieslēgšanas nespēj pievērsties uzdevumam.
Savukārt bērns, kuram nepieciešams vairāk stimulācijas, var izskatīties noguris un neieinteresēts, meklēt kustību vai pastāvīgi pieskarties apkārtējiem priekšmetiem.
Šīs pazīmes nav diagnoze. Tās ir aicinājums skolotājam novērot, aprunāties ar bērnu un izmēģināt nelielas vides izmaiņas.
Praktiskas idejas pirmsskolai
1. Krāsu un formu izpēte
Uz gaismas paneļa novietojiet dažus caurspīdīgus dažādu krāsu un formu priekšmetus. Aiciniet bērnus tos šķirot, pārklāt un vērot, kā mainās krāsas.
Attīsta: krāsu un formu atpazīšanu, salīdzināšanu, valodu un agrīnās matemātikas prasmes.
Svarīgi sākumā piedāvāt nelielu materiālu skaitu. Pārpildīta virsma var novērst uzmanību no uzdevuma.
2. Turpini secību
Izmantojiet TTS mirdzošos secību apguves kubus vai citus krāsainus elementus. Izveidojiet vienkāršu secību, piemēram, zils–zaļš–zils–zaļš, un aiciniet bērnu to turpināt. Vēlāk bērni var veidot savas secības.
Attīsta: loģisko domāšanu, paredzēšanu, uzmanību un matemātisko valodu.
3. Ko izmainīja mana darbība?
Izmantojiet TTS izgaismotos sensoros rullīšus, mirdzošos oļus vai citus resursus, kas reaģē uz pieskārienu un kustību. Ļaujiet bērnam ripināt, kratīt vai piespiest priekšmetu un vārdos raksturot rezultātu.
Attīsta: cēloņu un seku izpratni, kustību koordināciju un vārdu krājumu.
4. Gaismas stāsti
Izveidojiet nelielu stāsta vidi ar dažiem izgaismotiem tēliem, piemēram, TTS spīdošajiem cilvēkiem, mājām, kokiem vai transportlīdzekļiem. Bērni var izvēlēties tēlus, izdomāt notikumu un pastāstīt, kas notika vispirms un kas — pēc tam.
Attīsta: runu, iztēli, notikumu secības izpratni un sadarbību.
5. Pāreja uz mierīgāku aktivitāti
Pēc kustību rotaļas samaziniet kopējo apgaismojumu un ieslēdziet vienu maigu gaismas avotu, piemēram, TTS laternu. Izmantojiet vienu un to pašu signālu regulāri, lai bērni pamazām to saistītu ar pāreju uz stāstu, elpošanas vingrinājumu vai klusu darbošanos.
Gaismas maiņai jābūt pakāpeniskai un paredzamai, nevis pēkšņai.
Praktiskas idejas skolai
Arī skolā gaismas resursi nav jāizmanto tikai sensorajā telpā. Tie var palīdzēt pievērst skolēnu uzmanību, padarīt abstraktus jēdzienus redzamus un iesaistīt bērnus praktiskā izpētē.
1. Gaismas laboratorija
Dabaszinību stundā skolēni uz TTS gaismas paneļa var pētīt, kuri materiāli laiž gaismu cauri, kuri veido ēnu un kuri to atstaro. Var arī salīdzināt ēnas izmēru, mainot priekšmeta attālumu no gaismas avota, vai izmantot TTS optisko šķiedru komplektu ar gaismas avotu, lai sāktu sarunu par gaismas pārvietošanos un optisko šķiedru izmantošanu tehnoloģijās.
Palīdz apgūt: caurspīdīgumu, atstarošanos, gaismas virzienu, attālumu un cēloņsakarības.
2. Matemātika uz gaismas paneļa
Izmantojiet TTS gaismas paneli, TTS mirdzošos secību apguves kubus vai TTS mirdzošos konstrukciju kubus, lai veidotu simetriju, ģeometriskas figūras, rakstus un telpiskas konstrukcijas. Skolēni var fotografēt rezultātu un paskaidrot izmantoto principu.
Palīdz apgūt: simetriju, secības, ģeometriju un telpisko domāšanu.
3. Izcel svarīgāko
Ja skolēniem grūti orientēties starp daudziem materiāliem, uz TTS gaismas paneļa izvietojiet tikai konkrētajā brīdī nepieciešamos objektus. Savukārt TTS sensoro apgaismoto tāfeli var izmantot, lai izceltu galveno jēdzienu, skolēna atbildi, uzdevuma risinājuma gaitu vai stundas secinājumu.
Tas var palīdzēt jaunāko klašu skolēniem un bērniem, kuriem ir grūtāk filtrēt apkārtējos stimulus.
4. Gaisma kā klases signāls
Vienojieties par vienu paredzamu gaismas signālu, piemēram:
- TTS laternas ieslēgšana nozīmē kluso lasīšanas laiku;
- noteikta telpas zona tiek izgaismota grupu darbam;
- gaismas intensitāte tiek pakāpeniski samazināta pirms refleksijas;
- izslēgts viens apgaismojuma sektors signalizē par nodarbības noslēguma daļu.
Gaismas signāls neaizstāj skolotāja skaidrojumu. Sākumā bērniem jāpasaka, ko tas nozīmē, un signāls jālieto konsekventi.
5. Mierīgā vieta, nevis izklaides stūrītis
Nelielā klases zonā var novietot vienu regulējamu lampu, TTS laternu vai lēni mainīgu optisko šķiedru elementu. Šajā vietā nevajadzētu vienlaikus ieslēgt vairākus krāsainus un kustīgus efektus.
Mērķis ir palīdzēt bērnam samazināt stimulu daudzumu un atgriezties mācību procesā, nevis viņu sodīt, izolēt vai izklaidēt.
Ko darīt, ja klases apgaismojumu nevar mainīt?
Arī bez telpas pārbūves iespējams veikt nelielus uzlabojumus:
- mainīt bērna sēdvietu, lai samazinātu tiešu gaismu un atspīdumu;
- pārkārtot galdu vai ekrānu attiecībā pret logu;
- izmantot žalūzijas tikai tajā telpas daļā, kur rodas apžilbinājums;
- vienā klases zonā izmantot atsevišķu lampu;
- gaismas materiālus glabāt kastē un izņemt tikai konkrētai aktivitātei;
- aptumšot tikai nelielu izpētes zonu, nevis visu klasi;
- ar telefonu nofilmēt gaismekli palēninājumā — izteiktas tumšas joslas var norādīt uz mirgošanu, ko vērts pārbaudīt speciālistam;
- par atkārtotām bērnu sūdzībām informēt iestādes vadību vai saimniecības speciālistu.
Apgaismojuma kvalitāti nosaka ne tikai tā spilgtums. Nozīme ir arī gaismas vienmērīgumam, atspīdumiem, mirgošanai un iespējai to pielāgot. Pētījumi liecina, ka apgaismojums var ietekmēt uzmanību un reakcijas ātrumu, tomēr nav vienas gaismas krāsas vai intensitātes, kas vienādi palīdzētu visiem bērniem.
Tādēļ labākais sākumpunkts ir nevis jauna aprīkojuma iegāde, bet vērošana: kā bērni reaģē uz esošo vidi, kurās situācijās gaisma palīdz un kad tā kļūst par traucēkli.
Pirmajā mācību semestrī Insplay plāno arī praktisku vebināru par gaismas ietekmi uz bērnu uzmanību, pašregulāciju un mācīšanos. Tajā plašāk aplūkosim gaismas izmantošanu pirmsskolas grupā, klasē un sensorajā zonā, kā arī praktiskus mācību rīkus dažādiem sasniedzamajiem rezultātiem.