Daudzi sākumskolas skolotāji ir piedzīvojuši vienu un to pašu situāciju, matemātikas stundā daļa bērnu iesaistās ar prieku, bet citi ļoti ātri zaudē uzmanību. Īpaši brīžos, kad jēdzieni kļūst abstrakti: leņķi, koordinātas, perimetri, simetrija vai laiks pulkstenī. Tieši šeit tehnoloģijas var kļūt nevis par “papildus aktivitāti”, bet par instrumentu, kas palīdz bērniem matemātiku ieraudzīt, izkustēties un piedzīvot.
TTS Loti-Bot ir viens no tiem robotiem, kas ļoti organiski iederas sākumskolas matemātikas stundās. Tas ne tikai kustas un programmējas, bet arī spēj precīzi zīmēt, izmantot sensorus un palīdz bērniem saprast matemātiskus jēdzienus caur praktisku darbošanos.
Turklāt Loti-Bot aktivitātes ļoti labi sasaucas ar Skola2030 pieeju:
- problēmrisināšanu,
- sadarbību,
- matemātisko modelēšanu,
- telpisko domāšanu,
- datu analīzi,
- algoritmisko domāšanu.
Kāpēc robotika palīdz matemātikā?
Daudziem bērniem matemātika kļūst sarežģīta nevis aprēķinu dēļ, bet tāpēc, ka daļa jēdzienu šķiet pārāk abstrakti. Uz lapas 90 grādu leņķis ir tikai zīmējums, koordinātu plakne / rūtiņas, bet perimetrs bieži pārvēršas formulā, kuru ir grūti sasaistīt ar reālu attālumu.
Tieši šeit robotika palīdz matemātiku “padarīt redzamu”. Kad Loti-Bot pagriežas par 90°, nobrauc noteiktu attālumu vai uzzīmē figūru, bērni sāk daudz labāk saprast, ko šie jēdzieni nozīmē praksē. Arī kļūdas kļūst par vērtīgu mācību daļu, ja robots neaizbrauc tur, kur plānots, bērniem jādomā, jāanalizē un kopīgi jāatrod risinājums.
Šāda pieeja ļoti dabiski veicina iesaisti stundā. Bērni vairāk diskutē, sadarbojas un biežāk paši vēlas izmēģināt dažādus risinājumus. Matemātika vairs nav tikai uzdevumi darba burtnīcā, tā kļūst par praktisku, kustīgu un aizraujošu procesu, kurā drīkst eksperimentēt. Tāpēc esam sagatavojuši dažus veidus, kā iekļaut robotiņus mācību vielas apguvē.
1. “Palīdzi Loti-Bot atrast ceļu pa Latviju” (1.–2. klase)
Šī ir ļoti laba aktivitāte pirmajām nodarbībām ar Loti-Bot, jo bērni vienlaikus apgūst gan robota vadību, gan virzienus un algoritmisko domāšanu.
Uz grīdas vai lielā rūtiņu paklājā skolotājs izvieto dažādus objektus: Latvijas pilsētas, dzīvniekus, upes vai mežus. Bērnu uzdevums ir palīdzēt Loti-Bot nokļūt līdz konkrētam galamērķim. Pirms programmēšanas bērni kopīgi izrunā maršrutu: cik soļi jābrauc uz priekšu, kur jāgriežas pa labi vai pa kreisi, cik tālu vēl jāturpina ceļš.
Ļoti labi darbojas arī uzdevumi ar noteikumiem, piemēram:
- aizbraukt tikai pie dzīvniekiem, kas dzīvo ūdenī,
- apmeklēt pilsētas alfabēta secībā,
- izvēlēties īsāko maršrutu.
Šādā veidā bērni praktiski trenē telpisko domāšanu, secību veidošanu un spēju plānot darbības uz priekšu, pat nepamanot, ka vienlaikus mācās arī programmēšanas pamatus.
2. “Loti-Bot arhitekti” (2.–4. klase)
Kad bērni jau apguvuši robota vadības pamatus, Loti-Bot var kļūt par īstu matemātikas un dizaina palīgu.
Šajā aktivitātē bērni kļūst par arhitektiem un projektē, piemēram, rotaļu laukumu, māju vai parku. Ar robota palīdzību viņi programmē dažādu figūru zīmēšanu: kvadrātus, taisnstūrus, trijstūrus vai sešstūrus. Kad figūras ir uzzīmētas, sākas matemātikas daļa: bērni mēra malas, salīdzina figūras, aprēķina perimetru un analizē leņķus.
Ļoti vērtīgi ir tas, ka figūras bērni ne tikai redz darba lapā, bet paši tās “izveido”. Tas palīdz daudz labāk saprast malu garumus, pagriezienus un figūru īpašības.
Papildus var dot izaicinājumus:
- uzzīmēt figūru ar konkrētu perimetru,
- izveidot figūru, kurā ir noteikts skaits taisnu vai šauru leņķu,
- atrast vairākus risinājumus vienam uzdevumam.
3. “Dzīvā koordinātu plakne” (3.–4. klase)
Koordinātas bērniem bieži šķiet sarežģītas līdz brīdim, kad viņi sāk pa tām kustēties.
Uz grīdas tiek izveidota liela koordinātu plakne, kur dažādos punktos novietoti objekti: Latvijas pilis, dārgumi, matemātikas uzdevumi vai dažādi attēli. Bērni nosaka koordinātas un programmē Loti-Bot nokļūt konkrētajā punktā. Ļoti ātri bērni sāk saprast:
- kā darbojas X un Y ass,
- kāpēc koordinātu secība ir svarīga,
- kā plānot maršrutu.
Aktivitāti iespējams padarīt arī dinamiskāku, piemēram:
- braukt tikai uz punktiem ar pāra skaitļiem,
- atrast īsāko ceļu,
- pašiem izveidot koordinātu uzdevumu citai komandai.
Šādā formātā koordinātas kļūst daudz saprotamākas nekā tikai pierakstot punktus burtnīcā.
4. “Matemātiskais detektīvs” (2.–4. klase)
Viena no interesantākajām robotikas daļām bērniem ir kļūdu meklēšana. Un tieši tas ļoti labi attīsta loģisko domāšanu.
Skolotājs sagatavo robota programmu ar kļūdu, piemēram, nepareizu pagriezienu, pārāk garu kustību vai nepareizu darbību secību. Bērnu uzdevums ir noskaidrot, kāpēc robots neuzzīmēja pareizo figūru vai neaizbrauca līdz mērķim.
Parasti šādas aktivitātes klasē rada ļoti daudz diskusiju. Bērni:
- analizē,
- pārbauda,
- labo programmu,
- testē vēlreiz.
Īpaši vērtīgi ir tas, ka kļūdas šeit kļūst par dabisku mācību procesa daļu. Bērni daudz mazāk baidās kļūdīties un sāk uztvert problēmas kā risināmu izaicinājumu, nevis neveiksmi.
5. “Pulksteņu laboratorija” (2.–3. klase)
Laika tēma bērniem bieži kļūst daudz saprotamāka, kad pulkstenis “atdzīvojas”.
Uz grīdas tiek izveidots liels pulkstenis, un Loti-Bot palīdz demonstrēt stundu un minūšu rādītāju kustību. Bērni programmē robotu parādīt konkrētus laikus vai attēlot dažādus dienas notikumus.
Piemēram:
- cikos sākas stundas,
- cikos ir pusdienas,
- cik ilgi ilgst starpbrīdis.
Aktivitāte ļoti labi palīdz bērniem saprast:
- pulksteņa uzbūvi,
- laika intervālus,
- saikni starp leņķiem un laiku.
Turklāt bērniem ir daudz vieglāk iesaistīties, jo viņi paši kontrolē procesu un redz rezultātu uzreiz.
6. “Gudrā klase” (4. klase)
Loti-Bot sensori ļauj matemātiku savienot arī ar pētniecību un datu analīzi.
Bērni kļūst par pētniekiem un ar robota palīdzību mēra:
- gaismu,
- skaņu,
- temperatūru dažādās klases vietās.
Pēc tam rezultāti tiek apkopoti tabulās un diagrammās. Bērni analizē datus un diskutē par rezultātiem:
- kur klasē ir klusāk,
- kur ir visgaišāk,
- kāpēc dažādās vietās rezultāti atšķiras.
Šāda aktivitāte ļoti organiski apvieno matemātiku ar dabaszinībām un palīdz bērniem saprast, kā dati tiek izmantoti reālajā dzīvē.
Loti-Bot palīdz ne tikai bērniem, bet arī pašam mācību procesam kļūt dzīvākam un dabiskākam. Klasē pieaug iesaiste, bērni vairāk sadarbojas, diskutē un daudz drosmīgāk mēģina dažādus risinājumus, jo kļūdas vairs netiek uztvertas kā neveiksme, bet kā daļa no mācīšanās procesa. Matemātika kļūst par kaut ko tādu, ko var redzēt, pārbaudīt un piedzīvot praksē.
Svarīgi arī tas, ka Loti-Bot nav paredzēts tikai vienai tēmai vai dažām “īpašām stundām”. To iespējams izmantot regulāri dažādos mācību priekšmetos: matemātikā, dabaszinībās, dizainā un tehnoloģijās, valodās vai projektu darbā. Tas palīdz tehnoloģiju integrēt ikdienas mācību procesā jēgpilni, nevis kā vienreizēju aktivitāti.